Trojas Teles izstādes apmeklētājus sagaidīja ar diviem neizbēgamiem jautājumiem 1) kuru glāzi? Dzersim kopā, es arī nezinu kurā ir skrūve. Un – ko šeit ieraugi? Vērojot pleķus un spīdīgajiem papīriem cilvēki atklāja visu – runāja par bērnību, par sapņiem, par to ko ēduši brokastīs un izdomāja arī jaunus stāstus, ķeburos saskatīja simbolus un kategoriski atteicās pieņemt nejaušības.

 

 

 

Vēlāk runātais tika apvienots Trojas Teles Pasaciņā un performēts izstādes noslēgumā.

 

Un pēc tam izdots diskā, kopā ar performances pavadošo mūziku.